Par svecēm

Sveces apgaismošanai sāktas izmantot jau 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Līdz elektrisko apgaismošanas līdzekļu ieviešanai. Tās bija viens no galvenajiem gaismas avotiem telpās. Arī mūsdienās, kad kāda iemesla dēļ elektrība ir atslēgta, tiek lietotas sveces.

Mūsdienās sveces lieto kā nozīmīgu interjera priekšmetu noskaņojuma radīšanai, kā arī dažādiem reliģiskiem un maģiskiem rituāliem. Jau gadu tūkstošiem cilvēki izmanto sveces, lai radītu noskaņu, gaismu, siltumu un aromātu. 

Sveces lieto dažādu svētku, ceremoniju, rituālu laikā. Mūsdienās ir populāri lietot sveces terapijām.

Svecei kā siltuma un gaismas simbolam nenoliedzami piemīt arī kaut kas maģisks un netverams. Svece ir neaizstājams palīgs dziedniekam, astrologiem un cilvēkiem, kas strādā ar tā dēvētajām smalkajām enerģijām. Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības – tā satur spēcīgu uguns enerģiju. Uguns spēj gan nomierināt un attīrīt, gan arī sadedzināt un iznīcināt. Uguns – tā ir vissmalkākā garīgā enerģija, Cilvēki, kas spēj saskatīt vairāk, stāsta, ka svecei, gluži tāpat kā cilvēkam ir sava aura.

Nomāktā garastāvoklī, kad galvā jaucas drūmās domas un ir slikta pašsajūta, ieteicams nolikt pretim sveci un, raugoties uz to, palūgt, lai tā uzņem sevī visas sliktās emocijas un uzlabo pašsajūtu, kad līdz ar izelpu pazūd viss negatīvais. Uguns transformē – pārvērš un attīra. Ieteicams aizdegtu sveci turēt tuvu televizoram, no kura dzīvojamā istabā ieplūst daudz negatīvisma. Savukārt sveces notecēšanas, liesmiņas raustīšanās un sprakšķi ir zīmes par negatīvā pārsvaru. Smagi slimu cilvēku tuvumā svece raud – nopil.
Materiāls sagatavots: http://lv.wikipedia.org/wiki/Svece